Vecās skolas noslēpums

Nometnes leģenda

Kad pār zemi laidelējās ugunsspļāvēji pūķi, ložņāja lielie zemes tārpi un līgani čāpoja zaļas ķirzakas, kādā zemes malā dzīvoja nevienam nepazīstama radība Murzļuks – ne īsti cilvēks, ne putns, taču tas zināja visu, kur, kas un kad notika. Visi pie viņa gāja pēc padoma un skaidrojuma. Tā tas iegājās un atkārtojās no gadsimta uz gadsimtu... bet lielo plūdu un sniegu laikā viss sajuka un samainījās vietām. Un neviens vairs nevarēja atrast Murzļuku. Un te pēkšņi Dīķeru muižas parkā, kur atradās vecā skola, sāka notikt neizskaidrojamas lietas. Apkārtējie bija novērojuši, ka pilnmēness laikā zem lielo ozolu saknēm paveras zeme un parādās kaut kas neizskaidrojams – balts, spalvains, reizēm spīdošs un reizēm gaistošs. Nereti to pavadīja šaušalīgi rēcieni un vēja brāzmas. Tad... zeme klusi atveras, un būtne nozūd... bet parkā tiek atstātas zīmes, kuras neviens nespēj izskaidrot.

Varbūt Rīgas bērniem tas izdosies?

Pēc nostāstiem tas varētu būt Murzļuks, kurš grib kaut ko pavēstīt jaunajām paaudzēm, bet neviens to vēl nav spējis atšifrēt.

Leģendas skaidrojums

Nometnes laikā bērni jo dienas, jo vairāk sapratīs, ka noslēpumainais un šķietami draudīgais Murzļuks patiesībā ir labvēlīgi noskaņots pret cilvēkiem un ir pats labā iemiesojums. Viņš, atstājot savādās zīmes, cenšas cilvēkos rosināt labo, zinātkāro, pārdomāt savu rīcību, kā arī doties neparastos piedzīvojumos.

Bērni katru nometnes dienu dažādos laikos un dažādās vietās skolā un teritorijā ap skolu atradīs Murzļuka atstātos vēstījumus. Tie pamatā būs divu veidu: aizraujošu uzdevumu vēstījumi un labo darbu vēstījumi, kuros Murzļuks aicinās izdarīt kaut ko labu skolas vai tās apkārtnes labā, dabas labā, citu bērnu, darbinieku vai līdzcilvēku labā. Visas nometnes laikā bērni krās gan individuālos, gan komandu punktus, kurus varēs iegūt tostarp arī izpildot Murzļuka aicinājumus.